- Sīkdatnes, kas nodrošina Jūsu pieprasīto pakalpojumu darbību.
- Sīkdatnes, kas NIC sniedz informāciju par interneta vietnes www.nic.lv apmeklējumu un kuru izmantošanai ir nepieciešama Jūsu piekrišana.
Interneta pārvaldības organizācija ICANN 2013. gada beigās uzsāka vienu no lielākajiem pasākumiem pēc interneta rašanās – jauno vispārējo augstākā līmeņa domēnu (gTLD) ieviešanu, papildinot jau pierasto .com, .org, .edu u.c. saimi. ICANN mērķis, ieviešot šos jaunos gTLD, bija dot spēcīgu impulsu interneta attīstībai pasaulē, tā vēl plašākai pielietošanai dažādās dzīves jomās. Materiālu pārdomām, cik lielā mērā tas ir izdevies, kas vēl jādara un ko vēl var darīt, centīsies dot šī rakstu sērija, jo tagad, 2017. gadā, kad šo jauno gTLD ieviešana jau ir gandrīz noslēgusies, pilnā sparā rit diskusijas, kā organizēt nākamo jauno gTLD reģistrācijas raundu.
Šis ir pirmais raksts par šo tematiku, un tajā tiek aplūkots, kas ir paveikts jauno gTLD ieviešanā. Citos rakstos būs par šo jauno gTLD popularitāti, par kompāniju zīmolu gTLD izmantošanu, par jauno gTLD reģistru uzturētāju tirgus iekarošanas problēmām un par nākamā gTLD reģistrācijas raunda organizēšanu.
Vispirms par to, kas tad ir paveikts. Galvenajā gTLD datubāzē, ko uztur IANA, jau ir iekļauti apmēram 1210 jauno augstākā līmeņa domēnu gTLD un tikai kādi 80 vēl var nākt klāt.
Jaunie gTLD aptver plašu dažādu cilvēces darbības nozaru spektru. Tos var sagrupēt dažādi, bet viens no populārākiem ir šāds ICANN lietots kategoriju saraksts, protams, nosacīts (skaitļi iekavās parāda, aptuveni, cik domēna vārdu reģistrēts attiecīgajā gTLD):
Tas nav viss. Šī klasifikācija neaptver ģeogrāfiskos domēnus, kuri attiecas uz dažādiem ģeogrāfiskiem apgabaliem, piemēram, .miami (10 400), .alsace (2000), .cymru (6300) (cymru ir Velsa velsiešu valodā)…, kopumā ap 60 domēniem, no kuriem kādi 40 ir atsevišķām pilsētām, turklāt dažām pat vairāki, piemēram, .ist (12 200) un .istanbul (15 400), .cologne (5300) un .koeln (24 000), .moscow (20 000) un .москва (17 100).
Atsevišķi tiek izdalīta zīmolu gTLD kategorija, t.i., domēni, kurus kompānijas ir saņēmušas sava biznesa vajadzībām. Šiem domēniem ir nedaudz atšķirīgs tiesiskais statuss un funkcionēšanas noteikumi. Piemēram, tajos reģistrēt otrā līmeņa domēnus var tikai ar šo domēnu īpašnieku atļauju. Šādus domēnus pieprasīja un saņēma lielās kompānijas, piemēram, .apple (1), .boots (1), .gucci (3). Šī ir skaitliski vislielākā jauno gTLD kategorija. Tajā ietilpst vairāk nekā 600 domēni. Dažus domēnus no šīs kategorijas reģistrējušas ražotāju asociācijas, nevis atsevišķas kompānijas. Dažas kompānijas vēlējās un saņēma vairākus domēnus. Kompāniju nosaukumi dažreiz sakrīt ar ikdienišķiem angļu valodas vārdiem, kā tikko pieminēto jauno gTLD īpašniecēm Apple Inc., The Boots Company PLC. Tā kā šie gTLD nav vispārēji pieejami, tos nevar izmantot angliski runājošie ābolu audzētāji, pārstrādātāji un ēdāji, tāpat kā daudzie zābaku ražotāji, modelētāji, pārdevēji un nēsātāji, bet par zābakiem citā rakstā vēl runāsim.
Lielas firmas pieteica un ieguva vēl arī tādus domēnus, kas nesakrīt ar firmas nosaukumu, bet ir saistīti ar šīs firmas darbību, rezultātā iegūstot tādus domēnus, kas būtu interesanti daudziem, bet neviens cits tos nevar izmantot. Priekšgalā šeit ir Amazon Inc., kurai ir deleģēti vairāk nekā 50 jaunie gTLD, piemēram, .author (1), .call (1), .book (2), .buy (2), .song (2) utt., kuri pašlaik nav vispārpieejami. Ironiski, bet izskatās, ka pašu galveno – .amazon – Amazon Inc. tā arī nedabūs, jo pret to iebilst vairāku Dienvidamerikas valstu valdības, kurām nepatīk, ka šis domēns sakrīt ar viņu upes nosaukumu. Nedaudz atpaliek Google Inc ar vairāk nekā 40 gTLD. Google Inc pieprasītie domēna vārdi bieži sakrita ar Amazon Inc vēlmēm. Tas izraisīja papildu problēmas. Google Inc ir saņēmusi .app (3), .play (1), .fly (2), .docs (2), .page (3) u.c., kuri arī netiek izmantoti. Šīs kompānijas nav vienīgās ar tādu pieeju. Piemēram, pazīstamā parfimērijas firma L’Oréal ir ieguvusi .hair (1), .beauty (1), .makeup (250) un .skin (8).
ICANN pamatoti lepojas ar iespēju pieteikt augstākā līmeņa domēnus kā starptautiskos domēnus, t.i., valodās, kuras izmanto burtus atšķirīgus no angļu valodas alfabēta burtiem. Kā izteicās toreizējais ICANN prezidents F.Čehadē, viņš savā dzimtenē Libānā pazīstot cilvēkus, kuriem uz datora tastatūras nemaz nav angļu burtu.
Šī iespēja tika izmantota. Visaktīvāk to darīja ķīnieši, kuriem tagad hieroglifos ir 71 gTLD. Tiesa, daži no ķīniešu valodā iesniegtajiem pieteikumiem ir pazīstamu starptautisku firmu nosaukumu transkripcijas šajā valodā. Arī arābi ar saviem 15 jaunajiem gTLD ir jau reprezentēti, bet, piemēram, taizemiešu valodā un ivritā ir tikai viens gTLD un tas pats ir .com attiecīgajā rakstībā. Kirilicā pavisam ir 8 jaunie gTLD – jau pieminētais .москва (17 100), tad vēl .онлайн (3000), .католик (1), .дети (1000), .сайт (1100), .рус (110 000), .орг (1200) un arī .ком (1), kuru nav vis reģistrējuši komunisti, bet TLD .com uzturētājas kompānijas Verisign Inc. filiāle Šveicē.
Var piezīmēt, ka dažādas rakstības plaši tiek izmantotas valstu augstākā līmeņa domēnos jeb ccTLD. Tādi domēni ir Gruzijai, Armēnijai, Grieķijai u.c., arī kirilicā rakstošajām – Krievijai, Serbijai, Bulgārijai, Baltkrievijai, Mongolijai u.c. Protams, tas palīdz internetam aptvert arvien plašākus iedzīvotāju slāņus.
Kas attiecas uz tiem apmēram 80 gTLD, ko IANA vēl nav reģistrējusi savā datu bāzē, tad lielākoties to īpašnieki kaut kādu savu iemeslu dēļ ir noslēguši līgumu ar ICANN, bet pašu vārdu nav vēl palaiduši. Bet ir arī tādi gTLD, par kuriem vēl nav noslēgts līgums, un arī tādi, kas ir izraisījuši lielus strīdus uz ilgu laiku. Piemēram, domēnu .web ICANN izlika vairāksolīšanā, un kompānija Nu Dot Co, LLC to nosolīja par 134 miljoniem dolāru. Cita kompānija Donuts, Inc. griezās tiesā ar iebildumiem pret šo vairāksolīšanu, pirmajā instancē zaudēja un tagad ir iesniegusi apelāciju.
Līdzīgs strīds ir par vārdiem .hotels un .hotel. Izsolē .hotels nosolīja Nīderlandes izcelsmes kompānija Booking.com par „smiekla naudu” – 2,2 miljoniem, bet starptautiska viesnīcu asociācija ceļ iebildumus, jo tā grib .hotel izsist sev un iedot to saviem cilvēkiem. Nolemts, ka abi vārdi nedrīkst palikt, jo ir ļoti līdzīgi. Toties ir atrisināta problēma ar pieteiktajiem vārdiem .hoteis, kas ir tie paši .hotels tikai portugāliski, un .hoteles spāniski runājošiem. .hoteis netika pieņemts dēļ līdzības ar .hotels, jo burti ‘i’ un ‘l’ dažos fontos varētu tikt viegli sajaukti. .hoteles gan strādā un ir reģistrējis jau vairāk nekā 440 vārdus, galvenokārt gan tikai Urugvajā un Argentīnā.
Kāpēc .hotel un .hotels tika atzīti par līdzīgiem, bet .market (16 500) un .markets (600) nē, to ir ļoti grūti pateikt. Vēl īpatnēja situācija ir ar Amazon korporācijai deleģētiem vārdiem .coupon (2) un .deal (2), kuros reģistrēt domēna vārdus nevar, bet vēl ir vārdi .coupons (1800) un .deals (7900), kuros var brīvi reģistrēties.
ICANN saskatīja arī iespēju deleģēt gTLD .photo (22 300), .photography (48 600) un .photos (18 400), kuri, ja ne grafiski, tad tematiski, ir ļoti līdzīgi. Par līdzīgiem gan nevarēja atzīt .chanel (17), kuru pieteica Chanel International B.V. ar centru Nīderlandē, un .channel (2), kas ir Google Inc īpašums, jo galu galā tie ir pilnīgi atšķirīgi vārdi ar pilnīgi atšķirīgām lietošanas sfērām, kaut arī grafiski tos varētu viegli sajaukt.
Neskatoties uz visiem strīdiem un problēmām, jaunie vispārējie augstākā līmeņa domēna vārdi tagad eksistē un cilvēkam ir plašas iespējas izvēlēties, kur reģistrēt savu izloloto nosaukumu.