- Sīkdatnes, kas nodrošina Jūsu pieprasīto pakalpojumu darbību.
- Sīkdatnes, kas NIC sniedz informāciju par interneta vietnes www.nic.lv apmeklējumu un kuru izmantošanai ir nepieciešama Jūsu piekrišana.
Šis ir trešais raksts par šo tematiku un tajā aplūkojam kompāniju zīmolu gTLD izmantošanu un neizmantošanu. Iepriekšējos rakstos runājām par paveikto jauno gTLD ieviešanā kā tas skar uzņēmumus un zīmolus, kādi ir strīdus gadījumi un šo jauno gTLD popularitāte.
Katra nopietna kompānija labi zina, ka tai ir jābūt labi pārstāvētai virtuālajā pasaulē, kur uzturas lielākā daļa no kompāniju klientiem. Pirmais darbs ir reģistrēt savu domēna vārdu, zem kura izvietot mājas lapu un korporatīvo e-pasta adresi. Lielākai daļai uzņēmumu ar to pilnībā pietiek. Tomēr daži tēmē augstāk, proti, uz savu augstākā līmeņa domēnu. Bet ko īpašu dos savs augstākā līmeņa domēns? Vai nepietiktu ar domēnu, kas reģistrēts populārākajā augstākā līmeņa domēnā .com, vai arī kādā citā no ierastajiem vai jaunajiem gTLD, vai vēl labāk savas mītnes zemes ccTLD? Ja nu tomēr šādu domēnu iegādājas, vai atmaksāsies dažu miljonu tēriņš augstākā līmeņa domēna iegūšanai un uzturēšanai?
Jauno gTLD un augstākā līmeņa domēnu tirgus turpmākai attīstībai ārkārtīgi būtiska ir kompāniju uzvedība – cik labi tās saskatīs perspektīvu šo domēnu izmantošanā sava zīmola popularizācijā un savu izstrādājumu iespiešanai tirgū. Pašreizējās tendences šajā virzienā var mēģināt novērtēt, apskatot jau deleģēto zīmolu gTLD izmantošanu kompāniju darbībā.
Portāls MakeWay.World ir specializējies tieši zīmolu domēnu attīstības pētniecībā. Pēc viņu aprēķiniem pavisam ir 581 zīmolu gTLD, un šie vārdi pa nozarēm sadalās šādi (iekavās reģistrēto apakšdomēnu skaits attiecīgajā domēnā):
Tabula parāda, kuras cilvēku darbības nozares ir visvairāk orientētas uz jauno domēnu izmantošanu. Ja komunikāciju nozarēm (IT un mediji) to pienāktos darīt, tad automobiļu ražošanas un farmācijas kompānijas pašas ir novērtējušas jaunās iespējas un parādījušas iniciatīvu. Patiešām, cita veida ražošanas uzņēmumi kopā ņemti (8.rinda) nevar sacensties ar automobilistiem un knapi pārsniedz farmaceitu līmeni. Turklāt jāuzsver, ka runa ir par farmācijas ražotājiem, ne tik daudz par izplatītājiem. Jāpiebilst gan, ka dažām kompānijām ir deleģēti vairāki gTLD, tādējādi uzlabojot attiecīgās nozares statistiku. Piemēram, FIAT ir saņēmis 10 jaunos gTLD turpat vai visiem saviem auto modeļiem: .iveco, .lancia, .maserati… un, protams, arī .fiat.
Tomēr nevar teikt, ka šo jauno domēnu saņemšana būtu izraisījusi aktīvu darbību šo domēnu apgūšanā. Jau minētais portāls MakeWay.World ir saskaitījis, ka no visiem zīmolu domēniem aktīvi ir 46%. Aktīvi – tas nozīmē, ka ir izveidojuši kādus otrā līmeņa domēnus sava zīmola domēnā. Pavisam šiem 580 zīmolu domēniem ir ap 5100 otrā līmeņa domēnu, no kuriem 3400 (67%) nesatur nekādu informāciju, bet vienkārši pārsūta uz citu domēnu, kurš jau ir pastāvējis ilgāku laiku.
Lai arī minētais portāls ir sajūsmā par straujo zīmolu domēnu attīstību, tomēr citiem tā var likties diezgan nožēlojama. Tāpat izskatās, ka daudzi zīmolu gTLD pieprasītāji to ir darījuši aizsardzības nolūkos – lai kādam neienāktu prātā tērēties un reģistrēt viņu kompānijas zīmola vārdu kā gTLD, kas zīmola īpašniekam radītu papildu galvassāpes.
Otrā līmeņa domēnu reģistrēšanas rekordists ir domēns .mma, kurš pieder franču apdrošināšanas kompānijai MMA (Mutuelle du Mans Assurance). Tā savā domēnā **.mma **ir izveidojusi 1758 otrā līmeņa domēnus. Pēc visa spriežot, katram savam kantorim atsevišķās pilsētās. Tomēr 1694 no tiem pārsūta uz vecajām mājas lapām. Tā www.sedan.mma pārsūta uz jau agrāk izveidoto agens.mma.fr/sedan/, t.i., uz aģentūras Sedānas pilsētiņā mājas lapu.
Otro vietu otrā līmeņa domēnu reģistrētāju vidū ieņem vācu autoražotājs Audi. Tas ir reģistrējis 629 apakšdomēnus, no kuriem 30 pāradresē uz citām vietnēm, 87 ir savas mājas lapas un 512 nav atrodami vispār. Savas mājas lapas šeit ir izveidojuši lielākie Audi tirgotāji Vācijā, bet ir arī citi pielietojumi. Tā, weare.audi piedāvā iespēju visiem Audi lietotājiem apmainīties ar savām idejām. Ir ieviesti arī www.twitter.audi un www.facebook.audi, bet tie pārsūta uz parastajiem twitter.com/audi_press un www.facebook.com/Audi.AG/.
Starptautiskais veikalu tīkls ar Vācijas izcelsmi Lidl Stiftung & Co. KG pie rekordistiem nepieder – tam ir tikai 16 otrā līmeņa domēnu, kuri tiek izmantoti pietiekami sakarīgi, piemēram, karriere.lidl, careers.lidl, realestate.lidl. Vienkārša pēc formas, bet diezgan negaidīta pēc idejas ir lapa detergents.lidl. Šeit katrs var iepazīties ar šajā veikalā nopirktā mazgāšanas līdzekļa sastāvu, ievadot tā 13 ciparu EAN kodu – to, kuru ievada veikala kasiere, ja svītrkodu neizdodas nolasīt. Varbūt, ka kādam vides sargam tas sastāvs tiešām interesē un informācijas uz iepakojuma ir par maz. Nav grūti paredzēt, ka šādas lapas varētu parādīties arī par citām preču grupām. Var piebilst, ka laikā, kad visa Latvija spriež par to, vai Lidl taisās ieiet mūsu valstī vai nē, pats Lidl jau savlaicīgi, 2003.gada septembrī bija reģistrējis domēna vārdu lidl.lv, kurš līdz 2015 gadam pāradresēja uz www.info.lidl, kur varēja saņemt informāciju visās to valstu valodās, kurās Lidl jau ir.
Amazon ar jēgu izmanto savu gTLD .aws, kurš ir saīsinājums no Amazon Web Services. Tajā acīmredzot tiks iepludināti tīkla pakalpojumi, kurus piedāvās šī kompānija. Pirmais šajā domēnā parādījās biznesa analīzes pakalpojums Quicksight ar adresi quicksight.aws, bet 2017.gadā tika ievietotas vairākas aplikācijas, piemēram, telekonferenču rīks** Chime**, protams, ar adresi chime.aws, vai straumēto datu plūsmas analizators Kinesis (kinesis.aws). Skaidrs, ka arī nākamām Amazon aplikācijām atradīsies vieta šajā domēnā
Kā redzams, kompānijas cenšas izdomāt kādus labus jauno gTLD izmantošanas variantus, un arī izdodas, lai gn pagaidām nekā pārsteidzoša nav. Nu bija taču un vēl arvien ir Audi lietotājiem domātā lapa MyAudi vecajā www.audi.de. Un visas savas nodaļas un filiāles jebkura kompānija tāpat bez papildu izdevumiem var aplaimot ar atsevišķām lapām savā domēnā, kas var būt reģistrēts jebkurā augstākā līmeņa domēnā (TLD). Nevar gan noliegt, ka adrese weare.audi ir krietni simpātiskāka un vieglāk iegaumējama nekā login.audi.com/login/#/de/DE/login, ja gribētu pieslēgties MyAudi pa tiešo, neieejot audi.de vai audi.com. Tomēr, lai sameklētu Audi veikalu Minhenē, www.muenchen.audi nenostrādā, jābūt www.muenchen-starnberg.audi, tāpēc daudz vienkāršāk attiecīgo informāciju var iegūt, Google meklētājā paprasot muenchen audi.
Ir arī pavisam citādi piemēri. Savulaik 2013. gadā, iesniedzot pieprasījumu deleģēt viņiem domēnu .boots, kompānija The Boots Company PLC rakstīja, ka, pārceļot esošo kompānijas domēnu vārdu portfeli uz kodolīgo, acumirklī identificējamo un būtiski svarīgo augstākā līmeņa domēnu .boots, kompānija iegūšot nozīmīgas celmlauža priekšrocības kā sava zīmola gTLD īpašniece. Cēli un pārliecinoši. Šis vārds kompānijai arī tika deleģēts 2015.g. augustā. Tālāk nekas nenotika, un 2017.g. aprīlī kompānija pavēstīja ICANN, ka līgums par šo gTLD tiek lauzts. Tas nav nekas pretlikumīgs – zīmola gTLD turētājs var lauzt līgumu ar ICANN nekādi to nepamatojot, jo neviens cits jau šajā domēnā nevar būt piereģistrējies.
The Boots Company ir liels britu farmācijas un kosmētikas izplatīšanas uzņēmums, kas ir nosaukts pēc dibinātāju uzvārda – tam nav nekāda sakara ar zābakiem, kā varētu domāt. Tagad jebkurš varēs gTLD ar šādu vārdu pieprasīt sev un izveidot platformu visiem zābaku ražotājiem, dizaineriem un cienītājiem, bet tikai pēc 2 gadiem, jo pēc kompānijas atteikšanās no zīmola gTLD, ICANN drīkst to izlikt pārdošanā, nogaidot divus gadus.
Bet Boots nebija pirmā. Pirmā kompānija, kas atteicās no zīmola domēna, bija liels korejiešu holdings Doosan, kas ražo industriālo tehniku – ģeneratorus, kompresorus, iekrāvējus, ekskavatorus u.tml. Jau četrus mēnešus pēc domēna deleģēšanas kompānija atzina, ka gTLD .doosan tai nav vajadzīgs. Līdz 2017.gada 6. jūlijam, kad Taivānas kompānija **HTC Corporation **atteicās no .htc, pavisam kompānijas ir atteikušās no 27 izdalītajiem gTLD. Visiem labi pazīstamā McDonald’s Corporation atteicās no abiem saviem vārdiem – .mcdonalds un .mdc, bet mcdonalds.com un mcdonalds.lv turpina funkcionēt. Līdzīgi, Šveices luksus preču ražotājai Richemont DNS Inc. izrādījās lieki .montblanc un .chloe, bet atlikušos savus 10 gTLD tā tomēr vēl paturēs – paliek arī richemont.com. Samērā negaidīti izskatās Guardian News And Media Limited atteikšanās no tai deleģētā gTLD .theguardian, apmierinoties ar pierasto theguardian.com.
Jāsecina, ka kompānijas var izvērsties savā jaunajā zīmola gTLD, bet tas prasa papildu laiku, ieguldījumus un idejas. Saskārušās ar šo realitāti, dažas kompānijas atrod par labāku atteikties no jau deleģētiem sava zīmola gTLD, kaut arī nevar teikt, ka tas notiktu masveidā.