- Sīkdatnes, kas nodrošina Jūsu pieprasīto pakalpojumu darbību.
- Sīkdatnes, kas NIC sniedz informāciju par interneta vietnes www.nic.lv apmeklējumu un kuru izmantošanai ir nepieciešama Jūsu piekrišana.
Latvijā interneta pieslēgumu kvalitāte un pieejamība ir virs vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (ES), tomēr ciparu tehnoloģijas integrācija Latvijas uzņēmumos ir galvas tiesu zemāka. Tikai 59% Latvijas uzņēmumu ir izveidojuši sev mājaslapu, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropā, apsteidzot vien tādas valstis kā Bulgāriju un Rumāniju. Lai gan salīdzinājumā ar pagājušo gadu situācija ir mazliet uzlabojusies, tomēr joprojām Latvija ietilpst “iedzinēju” valsts grupā. Jautājums: kāpēc?
Salīdzinoši mūsu kaimiņvalstu rādītāji ir daudz augstāki: 77,3% Lietuvas un 79,7% Igaunijas uzņēmumiem ir izveidotas mājaslapas.
Neskatoties uz augsti attīstīto infrastruktūru, Latvijā reģistrētie mazie un vidējie uzņēmumi (SME) neizvēlas attīstīt savu uzņēmumu digitālajā vidē - tikai 8,3% SME pārdod savas preces tiešsaistē, un tikai 3,9% SME nodrošina arī starpvalstu tirdzniecību tiešsaistē. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa jeb DESI (The Digital Economy & Society Index) rādītāji, kas norāda, ka e-komercijas attīstība Latvijā ir pārāk lēna un var bremzēt šādas mazas valsts izaugsmi.
DESI izstrādājusi Eiropas Komisija (DG CONNECT) ES valstu attīstības novērtēšanai ceļā uz digitālo ekonomiku un sabiedrību. Tajā summēts attiecīgo rādītāju kopums, strukturējot 5 aspektos: savienojamība, cilvēkkapitāls, interneta leitojums, ciparu tehnoloģiju integrācija un digitālie publiskie pakalpojumi. Kā vienu no Latvijas digitālās attīstības kavētājiem, DESI norāda zemo cilvēkkapitālu, kuru veido vairāki rādītāji, tajā skaitā pilsoņu (vecumā no 16 līdz 74 gadiem) vidējais IT pamatzināšanu līmenis, kā arī pēdējā gada laikā sarūkošais tehnisko zinātņu absolventu skaits.
“Lai gan kūtri, tomēr patrioti,” saka “.lv” reģistra mārketinga un komunikācijas vadītāja Dana Ludviga, uzsverot, ka “Pēc Eiropas Nacionālo augstākā līmeņa domēnu reģistratūru padomes (CENTR) datiem Latviju var droši ierindot starp desmit “digitāli patriotiskākajām” Eiropas valstīm.“
Skatoties Latvijas domēnu tirgus daļas statistikas datus, 62,5% Latviešu izvēlas veidot savu mājaslapu tieši nacionālajā “.lv” domēnā, 22,8% izvēlas vispārējos augstākā līmeņa domēnus (iecienītākie “.com”, “.org”, un “.info)”, 13,6% citu valstu domēnus (populārākie “.eu”, “.ru” un “.uk”) un tikai 1,1% izvēlas jaunos vispārējās nozīmes domēnus, tādus kā “.top”, “.club” un “.website”).
“Joprojām lielākā daļa no “.lv” domēna vārda lietotājiem ir mūsu tautieši, tomēr pēdējā gada laikā lielāku aktivitāti ir izrādījuši tieši ārzemnieki. Visvairāk “.lv” ir iecienījuši Vācieši, Amerikāņi un Lietuvieši, taču pēdējā gada laikā aktivitāti ir izrādījusi Ķīna, Igaunija un Polija.” skaidro “.lv” reģistra pārstāve Dana Ludviga.
Latvijas digitāli patriotisko rādītāju veido pamatā fizisko personu reģistrācijas. No ekonomiski aktīvajiem Latvijas uzņēmumiem, kuriem ir izveidotas mājaslapas, tikai 39% izvēlas tās nosaukumu reģistrēt “.lv” domēnā. Šeit gan jāmin fakts, ka liela daļa uzņēmumu reģistrē savus domēna vārdus kā fiziskas personas, kas ļauj domāt, ka uzņēmēji tomēr nekautrējas par savu izcelsmi. Tādēļ “.lv” reģistrs vēlas vērst uzmanību, ka šāda pasivitāte var kaitēt Latvijas uzņēmēju zīmola digitālās identitātes attīstībai un drošībai, paverot iespējas, kādam citam reģistrēt LAtvijas biznesam vajadzīgos domēna vārdus, lai pelnītu uz jau izveidotas reputācijas vai tēla rēķina.
Rakstā izmantoti statistikas dati no: