- Sīkdatnes, kas nodrošina Jūsu pieprasīto pakalpojumu darbību.
- Sīkdatnes, kas NIC sniedz informāciju par interneta vietnes www.nic.lv apmeklējumu un kuru izmantošanai ir nepieciešama Jūsu piekrišana.
Pasaulē šobrīd ir vairāk nekā 1500 augstākā līmeņa domēni. Meklējot interneta resursus, esam pieraduši adresēs aiz punkta redzēt tādus saīsinājumus kā .lv, .com, .ee, .lt, .de, .eu. Šī adreses daļa ir zināma kā augstākā līmeņa domēns (angliski top-level domain jeb TLD).
Ir vairāku veidu augstākā līmeņa domēni:
Pirmsākumos augstākajā līmenī tika izveidoti tikai astoņi domēni. Pirmais vispārējais augstākā līmeņa domēns – .arpa – tika radīts 1984. gadā un ir paredzēts tikai un vienīgi interneta infrastruktūras vajadzībām. Trīs domēni – .com, .net un .org – kopš to izveides bija atvērti reģistrācijām no visas pasaules. Tieši .com domēns šobrīd ir viens no pieprasītākajiem domēniem visā pasaulē, 2022.gadā sasniedzot teju 230 miljonus reģistrētu vārdu. Vēl trīs domēni – .edu, .gov un .mil – tika izmantoti ASV valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām, bet astotais domēns .int paredzēts starptautiskajām organizācijām, piemēram, nato.int, un .int.
Lai gan vēsturē jau aizmirsts tomēr visnotaļ ievērojams ir fakts, ka 1980-tajos gados, tika reģistrēts augstākā līmeņa domēns .nato.
NATO norādīja, ka neviens no tajā laikā esošajiem augstākā līmeņa domēniem nebija pietiekami piemērots šīs organizācijas statusam. Tomēr līdz ar īpaši starptautiskajām organizācijām paredzētā domēna .int (kas ir saīsinājums no angļu valodas vārda intergovernmental jeb starpvaldību) izveidi 1987.gadā visas starptautiskās organizācijas, tai skaitā arī NATO, sāka izmantot.šo domēnu.
Tikai 2001.gadā vispārējo domēnu saime tika paplašināta ar tādiem augstākā līmeņa domēniem kā .coop, .name, .museum, .aero, .biz un .info.
Starp šiem augstākā līmeņa domēniem daļa ir tādi, kuru noteikumi paredz vairākus ierobežojumus jeb kritērijus, piemēram, ir jābūt no konkrētas valsts, lai varētu reģistrēt domēna vārdu. Tādi augstākā līmeņa domēni, piemēram, ir .name, .biz. Vispārējo augstākā līmeņa domēnu atsevišķa kategorija ir tā sauktie sponsorētie augstākā līmeņa domēni. Tie ir domēni, kas paredzēti noteiktai kopienai. Kopienas var būt apvienojušās, balstoties uz noteiktu etnisku, ģeogrāfisku, profesionālu, tehnisku vai kādu citu interešu pamata. Attiecīgi šajos domēnos domēna vārdus var reģistrēt tikai šai kopienai piederošas personas, turklāt šī piederība pirms reģistrācijas tiek pārbaudīta. Tādi augstākā līmeņa domēni, piemēram, ir .aero, .travel, .cat, .mobi.
Papildus vispārējā paplašinājuma domēna vārdiem tika izveidoti valstu augstākā līmeņa domēni, par pamatu izmantojot valstu divu simbolu saīsinājums saskaņā ar ISO-3166-1 standartu. Šajā sarakstā iekļauti divu simbolu saīsinājumi valstu, ģeogrāfiski nozīmīgu teritoriju un vietu, kā arī to administratīvi teritoriālo vienību nosaukumiem.
Ja tiek izveidota jauna valsts vai gluži pretēji kāda sarakstā esošā valsts beidz pastāvēt, saraksts tiek atjaunots līdz ar šī fakta atzīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Sarakstā redzam ne tikai ģeopolitiskajā kartē ierastos valstu nosaukumus, piemēram, Latvija, Somija, Vācija, bet arī valstu atsevišķas teritorijas, piemēram, Francijai piederošās Reinjonas sala, Lielbritānijai piederošo Džersiju un pat Antarktiku.
Skatoties uz standartu, jājautā, bet kā tad ir ar valstu augstākā līmeņa domēniem? Vai augstākā līmeņa domēns ir arī Arktikai un citām sarakstā iekļautajām teritorijām? Ja salīdzinām šobrīd reģistrētos valstu augstākā līmeņa domēnus un ISO standartu, tad redzam, ka visiem piešķirtajiem saīsinājumiem ir izveidots arī augstākā līmeņa domēns, tai skaitā arī Arktikai.
Tomēr ir daži izņēmumi. Lielbritānijas saīsinājums saskaņā ar standartu ir GB, attiecīgi Lielbritānijai deleģēts augstākā līmeņa domēns .gb. Tomēr atpazīstamākais un šobrīd aktīvi izmantotais Lielbritānijas augstākā līmeņa domēns ir .uk. Iemesls šādam izņēmumam ir pavisam vienkāršs – augstākā līmeņa domēns .uk tika deleģēts pirms ISO standarta ieviešanas.
Komplicētāka situācija ir gadījumā ar .eu domēnu, jo Eiropas Savienība nav atzīta par tādu, kas būtu iekļaujama ISO standartā, bet augstākā līmeņa domēns .eu tomēr tiek pieskaitīts valstu augstākā līmeņa domēniem. Šī situācija risināta ISO standartā, EU atzīmējot kā rezervētu ar mērķi identificēt Eiropas Savienību. Līdzīgi arī saīsinājums UK sarakstā iekļauts kā rezervēts saīsinājums. Tomēr šādu statusu standartā nosaka tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos.
Cik dažādas ir valstis, tik atšķirīgi ir šo valstu domēni. Atšķirības vērojamas ne tikai domēna vārdu reģistrācijas kārtībā, noteikumos un izmaksās, bet arī, piemēram, reģistrēto vārdu apjomā. Lai gan vērojama kopēja tendence – jo lielāka valsts, jo lielāks reģistrēto domēna vārdu skaits – tomēr ne visos gadījumos tā ir. Piemēram, Vācijas, Nīderlandes un Lielbritānijas reģistri ir līderi reģistrēto vārdu skaita ziņā Eiropā.
Iemesli šādai pārrobežu reģistrācijai ir visdažādākie, sākot no tradicionāliem mērķiem – uzņēmējdarbība ārpus savas valsts robežām, līdz neierastākiem – radīt noteiktu asociāciju tieši ar augstākā līmeņa domēna palīdzību. Piemēram, .no, .me, .it vai pat latviešu valodā citu nozīmi iegūstošais .es. Tāpat arī .lv bieži vien tiek izmantots, lai radītu asociāciju ar ASV lielāko pilsētu Nevadas štatā. Atsevišķi valstu augstākā līmeņa domēni to atšķirīgās politikas un noteikumu dēļ ir pieprasīti noteiktās nozarēs vai darbības sfērās. Domēns .tv ir pieprasīts televīzijas kanālu vidū, .io iecienījuši jaunie uzņēmēji, savukārt .tk iemantojis sliktu slavu, jo to bieži vien izvēlas, lai veiktu nevēlamas darbības tīmeklī, piemēram, mēstuļu izsūtīšanu vai pikšķerēšanu.
Kopš domēna vārdu sistēmas izveides tehnoloģija bija balstīta uz latīņu alfabēta izmantošanu. Tomēr bez latīņu alfabēta visā pasaule plaši izmanto arī citu rakstu valodu, piemēram, ķīniešu, kā arī atšķirīgus alfabētus, piemēram, arābu, grieķu un kirilicu. Ieviešot starptautiskos jeb internacionālos augstākā līmeņa domēnus (angliski internationalized top-level domain), izveidota iespēja augstākā līmeņa domēnus attēlot gala lietotājam saprotamā valodā.
Kopš 2010.gada starptautiskie valstu augstākā līmeņa domēni deleģēti vairākām valstīm, kurās izmanto ne-latīņu rakstu valodas, piemēram, Saūda Arābijas starptautiskais augstākā līmeņa domēns ir السعود.