- Sīkdatnes, kas nodrošina Jūsu pieprasīto pakalpojumu darbību.
- Sīkdatnes, kas NIC sniedz informāciju par interneta vietnes www.nic.lv apmeklējumu un kuru izmantošanai ir nepieciešama Jūsu piekrišana.
Mūsu ikdiena nav iedomājama bez informācijas tehnoloģijām un interneta - mājaslapām, e-pastu saziņas, ziņu portāliem, informācijas apmaiņas un tiešsaistes iepirkšanās platformām, forumiem un daudziem citiem tiešsaistes resursiem. 2023.gada jūnija Eirobarometra aptaujas dati liecina, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji starp dalībvalstu prioritātēm (aptaujā tādas norādītas 11) kā pirmo izvirza lietotāju aizsardzību pret kiberuzbrukumiem (30%), bet trešajā vietā ierindo aizsardzību pret dezinformāciju un nelegālu saturu (26%) (https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2959).
Arī Latvijas kompetento iestāžu pēdējie pieejamie gada pārskati liecina, ka krāpnieku aktivitātes un tīmekļa resursu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaits saglabājas augsts. Lietojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, varam saskarties ar dažādiem tiesību aizskārumiem - gan ļaunprātīgu rīcību, gan nelikumīgu vai kaitīgu saturu.
negodprātīga vai nelikumīga rīcība tīmekļa vietnēs, lietotnēs vai citās tiešsaistes saskarnēs, piemēram, viltus tiešsaistes veikalos, kuros tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi par neticami zemām cenām,
maldinošs saturs, kas ar dezinformācijas palīdzību ietekmē sabiedrības viedokli,
autortiesību pārkāpums ar mērķi izplatīt nelikumīgi iegūtu saturu, piemēram, pirātiskas filmas, mūziku, programmatūru vai citus ar autortiesībām aizsargātus materiālus,
pārkāpumi, kas vērsti pret datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību datu apstrādes sistēmās, piemēram, viltus loterijas ar aicinājumu reģistrēties un norādīt savus personas datus vai pikšķerēšanas ziņojumi, kas imitē sabiedrībā labi zināmu tīmekļa vietņu, zīmolu vai preču nosaukumus (piemēram, svedbank.com, itunes.cm, defi.lt, intemet.com, wwwss.lv, onbox.lv vai wwwfacebook.com), lai maldinātu un izvilinātu personas datus un izgūtu finanšu līdzekļus.
Digitālajā vidē ļaundari savas mērķauditorijas sasniegšanai, līdzīgi kā godprātīgi resursu lietotāji, izmanto dažāda veida tiešsaistes pakalpojumus. Tāpat globālais tīmeklis rada iespēju pārkāpējiem izmantot risinājumus un pakalpojumus jebkurā pasaules valstī, kas sarežģī to atklāšanu. Turklāt šīs personas slēpj savu identitāti vai pat izmanto godprātīgu pakalpojumu lietotāju identitāti nelikumīgām darbībām.
Lai mazinātu tiesību aizskārumus, liela nozīme ir sabiedrības izglītošanai par aktuālajiem digitālās vides ļaunprātīgas izmantošanas veidiem, iespējamām sekām un pareizu rīcību, lai nekļūtu par cietušo.
Ikviena sabiedrības locekļa spēja atpazīt iespējamo pārkāpumu ir svarīga, lai laikus pamanītu un apturētu pārkāpēju un nepieļautu nevēlamo seku un zaudējumu rašanos.
Ja tomēr esat nonākuši situācijā, kad jāmeklē palīdzība, kā visefektīvāk rīkoties, ja konstatēts pārkāpumus?
Atbildes meklējamas gan normatīvo aktu regulējumā, kas radīti, lai sniegtu atbalstu gadījumos, kad saskaramies ar pārkāpumu, nevēlamām sekām vai zaudējumiem, gan pakalpojumu sniedzēju piedāvātajās iespējās, kas ļauj ikvienam ziņot par pamanīto pārkāpumu.
Saskaroties ar tiesību aizskārumu, sākotnēji ir jāsaprot, kādas personīgās tiesības ir skartas un kur vērsties pēc atbalsta?
Latvijas kompetentās valsts iestādes sniedz palīdzību tiesību aizskāruma gadījumā un ir tiesīgas pieņemt lēmumus, kas var novērst pārkāpumu. Tāpat kompetentā iestāde izvērtē, vai nepieciešams sazināties ar pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi izmantoti tiesību pārkāpuma izdarīšanas laikā, un kā un vai tos iesaistīt pārkāpuma novēršanā.
Tas, kurā iestādē vērsties pēc palīdzības, ir atkarīgs no aizskartajām tiesībām un radītajām sekām. Situācijās, kad tiesību aizskārums skar vairāku iestāžu kompetenci, iestādes nepieciešamības gadījumā sadarbojas.
patērētāju tiesību aizskārumu vai negodīgu komercpraksi, piemēram, ja pamanāt negodīgu vai krāpniecisku interneta veikalu, fiktīvas vai maldinošas reklāmas vai piedāvājumus un citas negodīgas komercprakses pārkāpumu, palīdzību sniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
nelikumīgiem medikamentu tirdzniecības gadījumiem tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos vai viltotiem medikamentiem, atbildīgā iestāde, kas darbojas zāļu jomā un novērš nopietna kaitējuma risku patērētājiem, ir Veselības inspekcija.
personas datu pārkāpumu vai nelikumīgu komerciālo paziņojumu sūtīšanu, tai skaitā, digitālajā vidē izplatītajām mēstulēm, tad piemērojamas Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma prasības, un ziņojumi par pārkāpumu sūtāmi Datu valsts inspekcijai.
informācijas tehnoloģiju drošības incidentu, piemēram, datorvīrusu vai izspiedējvīrusu, kā arī pikšķerēšanu un līdzīgiem krāpniecības gadījumiem, tad jāsazinās ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (CERT.LV), kas sniedz atbalstu un rekomendācijas tālākai rīcībai.
audiovizuālo programmu retranslācijas, audiovizuālo pakalpojumu, pakalpojumu pēc pieprasījuma pārkāpumiem tīmekļvietnē vai ar tīmekļa vietnēs izplatītu informāciju, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, kompetentā iestāde, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu un tīmekļvietņu uzraudzību Latvijā, ir Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
tik nopietnu pārkāpumu kā noziedzīgu nodarījumu, kas atbilst Kriminiāllikumā noteiktajām pazīmēm, piemēram, noziegumu, kas saistīts ar fizisku personu datiem, autortiesību pārkāpumu, preču un pakalpojumu drošumu, nepatiesu ziņu izplatīšanu, arī viltus ziņām, krāpšanu, kibernoziegumu pēc palīdzības jāvēršas Valsts policijā.
teroristisku saturu, naida runu un radikalizāciju internetā, informācija sniedzama Valsts drošības dienestam.
Latvijas Drošāka interneta centrs sniedz atbalstu bērnu drošības pārkāpumu gadījumos, kad internetā pieejams pretlikumīgs saturs, kas aizskar bērnu tiesības. Latvijas Drošāka interneta centrs izvērtē katru ziņojumu un atkarībā no radītā kaitējuma sniedz informāciju atbilstošiem pakalpojuma sniedzējiem tālākai rīcībai un kaitējuma novēršanai vai sniedz informāciju Valsts policijai.
Par valstiskas nozīmes dezinformāciju vai maldinošas informācijas gadījumiem, kas izplatīti publiski, ir iespēja ziņot Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentam https://melnsuzbalta.lv/zino-par-dezinformaciju/, bet gadījumos, kad ir aizdomas par Latvijas normatīvo aktu pārkāpumiem, jāziņo arī tiesībsargājošajām institūcijām – Valsts drošības dienestam un Valsts policijai.
Līdzās kompetento iestāžu un uzticamo ziņotāju (Digitālo pakalpojuma aktā saukti par uzticamiem signalizētājiem, kas angliski tiek dēvēti par trusted flaggers) sniegtajai palīdzībai, iespējams iesaistīt pakalpojuma sniedzējus, kas savu līgumsaistību ar klientiem ietvaros var piedāvāt risinājumu. Piemēram, pakalpojuma sniedzējs var veikt klienta datu verifikāciju un izvērtēt iespējas izbeigt līgumu par pakalpojuma sniegšanu, ja, pamatojoties uz saņemto ziņojumu, tiek konstatēts līguma pārkāpums. Šāda rīcība ir īpaši noderīga gadījumos, kad ļaunprātīgie resursi atrodas ārvalstīs (piemēram, tīmekļa vietne izmitināta uz serveriem ārpus Latvijas vai domēna vārda lietotājs neatrodas Latvijā).
No 2024. gada 17. februāra visā Eiropas Savienībā sākts piemērot jaunu normatīvo aktu, Digitālo pakalpojumu aktu, kas vērsts uz pamattiesību aizsardzību digitālajā telpā un uz drošākas tiešsaistes vides radīšanu digitālajiem lietotājiem un uzņēmumiem, nosakot kompetento iestāžu un pakalpojuma sniedzēju lomu cīņā ar nelikumīgu saturu un rīcību.
Būtiski, ka Digitālā pakalpojuma akts nostiprina atšķirīgu lomu un pienākumus pakalpojumu sniedzējiem, par pamatu ņemot to iesaisti satura pieejamībā un iespējas padarīt nepieejamu nelikumīgu saturu. Latvijas digitālo pakalpojumu koordinators būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas nodrošinās Digitālo pakalpojumu akta prasību izpildes panākšanu un starpniecības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.
Līdzās kompetento iestāžu tiesībām saņemt informāciju no pakalpojumu sniedzējiem un tiesībām pieņemt lēmumus par nelikumīga satura nepieejamību, kas tiek nodoti pakalpojumu sniedzējiem izpildei, jaunais regulējums ļauj pakalpojumu sniedzējiem veikt brīvprātīgu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai citus pasākumus, kas vērsti uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu, izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam.
Lai gan jau šobrīd daudzi pakalpojumu sniedzēji pasaulē izmanto aktā nostiprināto brīvprātīgo rīcību, kas mazina pakalpojumu izmantošanu ļaunprātīgiem mērķiem, piemēram, pakalpojumu sniedzēji sadarbojas ar uzticamiem ziņotājiem, līguma noteikumos iekļauj pakalpojumu lietošanas noteikumus, kas liedz ļaunprātīgu rīcību, bet pārkāpuma gadījumā ļauj liegt pakalpojuma izmantošanu. Digitālo pakalpojumu akts daļu no iepriekš brīvprātīgi izmantotajiem mehānismiem atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem tagad nosaka kā obligātu. Pie tādiem pieder paziņošanas un rīcības mehānisms, kas mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes platformām jānodrošina, lai ikvienai personai būtu iespēja ziņot par nelikumīgu saturu, kas saistīts ar attiecīgajiem pakalpojumiem. Savukārt tiešsaistes platformām tiek noteikts pienākums ziņojumiem, kas saņemti no uzticamiem ziņotājiem, piešķirt prioritāti, tos izskatot un pieņemot lēmumus bez nepamatotas kavēšanās.
Kopumā jaunais regulējums vērsts uz visu digitālajā vidē iesaistīto personu iesaisti, lai mazinātu nelikumīgu saturu, līdzās kompetento iestāžu rīcībai tiek palielināta pakalpojumu sniedzēju loma, paredzot gan jaunus obligātus pienākumus tiem pakalpojumiem, kam ir visnozīmāgākā loma satura pieejamības nodrošināšanā (mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes plaformām), gan veicinot brīvprātīgu pasākumu ieviešanu jebkura informācijas sabiedrības pakalpojuma noteikumos. Tāpat būtiska loma ir digitālās vides lietotājiem, kas pamana un ziņo par nelikumīgo saturu kompetentajām iestādēm, uzticamiem ziņotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem.
Digitālās vides ekosistēmas darbība un atšķirīgās iespējas balstās uz dažāda veida pakalpojumiem un to nodrošinātājiem. Katram no tiem ir sava loma un tehniskās iespējas sniegt atbalstu pārkāpumu apturēšanā, kas saistīti ar saturu.
Digitālo pakalpojumu aktā tiek izmantots pakalpojumu sniedzēju dalījums, balstoties uz trīs kategoriju pakalpojumiem:
mitināšanas pakalpojumi ir tie, kas uzglabā informāciju pēc klienta pieprasījuma. Pie tādiem pakalpojumiem tiek norādīti mākoņdatošana, tīmekļa mitināšana, maksas atsauces pakalpojumi vai pakalpojumi, kas dod iespēju kopīgot informāciju un saturu tiešsaistē, tostarp datņu uzglabāšana un kopīgošana, bet īpaši tiek izdalīta tādu pakalpojumu apakškategorija kā sociālie tīkli un tiešsaistes platformas.
pieglabāšanas pakalpojumi ir tie, kas sastāv no klienta sniegtās informācijas nosūtīšanas sakaru tīklā un kas ietver minētās informācijas automātisku, starpniecisku un īslaicīgu uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas nosūtīšanu citiem klientiem pēc to pieprasījuma. Kā piemēri tiek norādīti tādi pakalpojumi kā satura piegādes tīkli, apgriezto starpniekserveru vai satura pielāgošanas starpniekserveru nodrošināšana.
tālākpārsūtīšanas pakalpojumi ir tie pakalpojumi, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšanas sakaru tīklā vai piekļuves sniegšanas sakaru tīklam. Digitālo pakalpojumu aktā minēts plašs pakalpojumu loks, piemēram, interneta plūsmu apmaiņas punkti, bezvadu piekļuves punkti, virtuālie privātie tīkli, DNS pakalpojumi un atrises pakalpojumi, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistri, reģistratūrtas, sertifikācijas iestādes, kuras izdod digitālos sertifikātus, balss pārraide ar interneta protokolu un citus starppersonu sakaru pakalpojumi.
Tomēr ne visos gadījumos norādītie pakalpojumi uzskatāmi par informācijas sabiedrības pakalpojumiem. Akts satur virkni izņēmumus un to piemērus, kad Digitālo pakalpojumu akta prasības nav piemērojamas.
Tas, vai konkrēts pakalpojums ir tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojums, ir atkarīgs tikai no tā tehniskajām funkcijām, kuras laika gaitā varētu attīstīties, un tāpēc likumdevēju ieskatā būtu jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi.
Mākoņdatošanas pakalpojumi un tīmekļa mitināšanas pakalpojumi, ja tos izmanto kā infrastruktūru, piemēram, kā interneta lietojumprogrammai, tīmekļa vietnei vai tiešsaistes platformai pamatā esošos infrastruktūras glabāšanas un datošanas pakalpojumus, tad tie paši par sevi nebūtu jāuzskata par tādas informācijas izplatīšanu sabiedrībai, kas tiek glabāta vai apstrādāta pēc lietojumprogrammas, tīmekļa vietnes vai tiešsaistes platformas, kuras tos mitina, pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma.
Tāpat starppersonu sakaru pakalpojumi, piemēram, e-pasta ziņojumi vai privātie ziņapmaiņas pakalpojumi, ir ārpus tvēruma, jo tos izmanto sakariem starp ierobežota skaita personām, kuras ir izvēlējies paziņojuma sūtītājs.
Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka ievērojami attīstījušies sakaru nolūkiem izmantotie pakalpojumi un to piegādes tehniskie līdzekļi, radot tādus tiešsaistes pakalpojumus kā balss pārraide ar interneta protokolu, ziņapmaiņas pakalpojumi un tīmekļa e-pasta pakalpojumi, kur saziņa tiek nodrošināta, izmantojot interneta piekļuves pakalpojumus. Arī minētajiem pakalpojumiem var piemērot atbrīvojumus no atbildības tādā mērā, kādā tie ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi.
Pakalpojumiem, kas izveido un atvieglo interneta loģisko arhitektūru un pienācīgu darbību, tostarp pilda tehniskās palīgfunkcijas, var piemērot atbrīvojumus no atbildības, ciktāl to sniegtie pakalpojumi ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi. Šādi pakalpojumi attiecīgajā gadījumā ietver lokālos bezvadu tīklus, domēnu nosaukumu sistēmu (DNS) pakalpojumus, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistrus, reģistratūras, sertificētājas iestādes, kuras izdod digitālos sertifikātus, virtuālos privātos tīklus, tiešsaistes meklētājprogrammas, mākoņa infrastruktūras pakalpojumus vai satura piegādes tīklus, kuri dara iespējamas vai uzlabo citu starpniecības pakalpojumu sniedzēju funkcijas vai nosaka to atrašanās vietu.
Augstākā līmeņa domēna reģistra .LV uzturētājs NIC, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm, sniedzot atbalstu pārkāpumu novēršanā, kā arī izskatot digitālās vides lietotāju ziņojumus, vēl joprojām novēro, ka nepieciešams skaidrs ietvars, kompetento iestāžu un sabiedrības izglītošanā par to, kuri pakalpojumu sniedzēji var palīdzēt, ja risināma situācija, kurā digitālā vide izmantota ļaunprātīgi.
No domēna nosaukumu reģistru skatu punkta, domēna vārdu sistēma (DNS), kas ir digitālo pakalpojumu nodrošināšanas pamatā, ir interneta infrastruktūras daļa. Šī infrastruktūra pilda tikai domēna vārdu adresācijas uzturēšanas un nodrošināšanas funkciju, tā nemitina un pat nepārsūta saturu, tādēļ arī nevar saturu kontrolēt. Reģistru uzturētājiem nav iespēju dzēst nelikumīgu saturu, pat ja tiem tiek paziņots par tā esamību.
Tieša piekļuve saturam ir citiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, tīmekļa vietnes veidotājam vai mitināšanas pakalpojuma nodrošinātājam.