Domēna vārdu sistēma

Katram resursam internetā, lai to varētu atrast, ir nepieciešama sava adrese. Piemēram, mājaslapai, kur tu vari reģistrēt savu domēna vārdu ir adrese nic.lv. Šajā adresē “lv” ir augstākā jeb pirmā līmeņa domēns, bet “nic” ir otrā līmeņa domēns.

Mājaslapas adrese ļauj lietotājam sameklēt vajadzīgo resursu un iepazīties ar tā saturu.

Bet, kā gan lietotāja dators zina, kur atrast interesējošo resursu, un kā resursdators zina, kas tam prasa informāciju un uz kurieni to sūtīt? Arī te, protams, ir jāzina adrese, tikai šeit tā ir cita adrese – interneta protokola adrese jeb saīsināti IP adrese. Šī adrese sastāv no cipariem un tiek piešķirta katram internetam pieslēgtam datoram. Sazināšanās starp jebkuriem datoriem internetā notiek, izmantojot IP adreses.

Abas šīs adreses nav vienkārši pārvērst vienu otrā. Uz vienu resursdatoru ar vienu IP adresi var norādīt vairāki domēna vārdi un otrādi – viens domēna vārds var norādīt uz vairākām IP adresēm. Tāpat ir jāatrisina atbilstība starp elektroniskā pasta adresēm un pasta serveriem, lai atrastu datoru, uz kurieni sūtīt e-pasta ziņojumus.

Atbilstību starp IP adresēm un interneta resursiem atrisina Domēna vārdu sistēma (angļu val. Domain Name System jeb saīsināti DNS).

Šī sistēma ir visai sarežģīta. Šobrīd tai pamatā ir 13 saknes serveri, kurus apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem no A līdz M. Šie serveri ir paši svarīgākie visā Internetā, jo satur informāciju par visiem augstākā līmeņa domēniem (angļu val. Top Level Domain jeb saīsināti – TLD) – šo domēnu atbildīgo vārdu serveru (authoritative name server) nosaukumus un adreses. Jebkurš pieprasījums par adresi vai nu vēršas pie šiem saknes serveriem, vai arī izmanto informāciju, kas jau iepriekš no tiem tika nolasīta. Protams, šie saknes serveri nav izvietoti uz viena datora kaut kur pazemes bunkurā. Sistēma ir veidota tā, lai tiktu izmantoti daudzi datori pat dažādos kontinentos. Mums ģeogrāfiski vistuvākais saknes serveris ir serveris I, kurš atrodas Stokholmā.

Kad pieprasījums par adresi nokļūst pie TLD atbildīgo vārdu servera, tas atrod (vai neatrod) pieprasījumā nosaukto apakšdomēnu un tālāk viss norit pēc hierarhijas – tiek meklēts apakšdomēna apakšdomēns un tā tālāk. Visos līmeņos iegūtā informācija tiek arī saglabāta, lai pieprasījums augstākstāvošiem serveriem nebūtu jāatkārto pārāk bieži. Kad datoru ķēdīte starp pieprasītāju un vajadzīgo resursdatoru ir saslēgta, tad arī notiek informācijas pārraide.