Cik maksā domēna vārdi?

Nopietna klātbūtne internetā ārpus sociālajiem tīkliem prasa izdevumus: mājaslapas izstrāde, tad tās izvietošana uz servera, vēl ņemšanās ar pasta serveriem, nemaz nerunājot par interneta pieslēgumu. Jāmaksā arī par savu adresi internetā jeb domēna vārdu. Kopējā izdevumu klāstā maksa par domēna vārda izmantošanu parasti nebūs pati dārgākā pozīcija, bet tomēr…

KĀ VEIDOJAS MAKSA PAR DOMĒNA VĀRDU UN KĀPĒC TĀS ATŠĶIRAS?

Katrs, kas savām privātām vai uzņēmuma vajadzībām ir uzstādījis DNS (domēna vārdu sistēma) serveri, zina, ka tā nav raķešu zinātne. Pietiek ar vienu vai labākajā gadījumā ar diviem serveriem, un viss strādā. Taču DNS ir veidota kā hierarhiska sistēma. Un, jo augstāk hierarhijā ir domēns, jo lielāka ir atbildība un jo sarežģītāka sistēma ir nepieciešama tā uzturēšanai.

Augstākā līmeņa domēna uzturētājam ir jānodrošina visu zemāk esošo domēnu darbība. Tāpēc reģistram ir jāuztur:

• Sistēma jaunu domēna vārdu pieteikšanai,
  
• Risinājumi sadarbībai ar reģistratūrām (starpniekiem, kas sniedz reģistrācijas pakalpojumus),
• Nepārtraukta pieejamība informācijai par reģistrētajiem domēniem. Tam ar pāris serveriem vairs nepietiek.

Atkarībā no domēna izmēra (t.i., domēnā reģistrēto domēna vārdu skaita) serveru skaits šī domēna darbības nodrošināšanai sniedzas no dažiem desmitiem, līdz pat vairākiem simtiem. Turklāt šie serveri ir izvietoti dažādās vietās un pat dažādās valstīs. Tiem visiem ir nepieciešami interneta pieslēgumi, apkope, nomaiņa utt. Tas un vēl daudz kas cits veido reģistra turētāja izmaksas, kuras sedz ieņēmumi no domēna vārdu reģistrācijas. Tomēr tā ir tikai viena šķautne.

Sākotnēji jaunos domēna vārdus augstākajā domēnā reģistrēja tikai reģistra turētājs, kas katram domēnam ir un var būt tikai viens. To sauc par tiešo reģistrāciju modeli. Vēlāk, lai veicinātu konkurenci un tirgus attīstību, tiešo reģistrāciju modeli sāka aizstāt vai papildināt ar tā saukto reģistratūru modeli. Reģistratūru modelī uzņēmumi jeb reģistratūras, kas ir noslēguši līgumu ar reģistra turētāju, piedāvā gala lietotājiem jeb reģistrētājiem starpniekpakalpojumus domēna vārdu reģistrācijā. Tas nozīmē, ka reģistratūras savā ziņā iepērk no reģistra turētājiem domēna vārdus vairumā un pārņem to reģistra turētāja darba daļu, kas attiecas uz klientu apkalpošanu.

Liktos, ka reģistra turētājs varētu prasīt viszemāko cenu, jo, būdams dabīgā monopolstāvoklī, tas pakalpojumu var piedāvāt bez starpniekiem. Tomēr parasti ir gluži otrādi – reģistra turētāja cena ir krietni augstāka nekā tā, ko saviem klientiem piedāvā reģistratūras. Tas tā ir arī tādēļ, lai varētu attīstīties domēna vārdu tirgus un lai reģistratūras konkurētu savā starpā, nevis ar reģistra turētāju.

Bet arī reģistratūras ir dažādas. Tās var iedalīt grupās:

1. Tās, kurām galvenais darbības virziens ir domēna vārdu reģistrācija un uzturēšana. Šīs reģistratūras specializējas DNS jomā un piedāvā profesionālus pakalpojumus.
   
2. Tās, kurām domēna vārdu reģistrācija ir tikai papildpakalpojums. Šādām reģistratūrām galvenais ienākumu avots ir citi pakalpojumi, piemēram:
   
   • Mājaslapu glabāšana,
   • E-pasta adrešu uzturēšana,
   • Mājaslapu izstrāde un tirgus virzīšana.

Taču arī tas vēl nav viss. Cenu ietekmē arī pievienotā vērtība, kāda ir domēnam. Piemēram, otrā līmeņa domēna vārda reģistrācija domēnā .pr (Puerto Riko domēns, tiek pasniegts kā saīsinājums no Public Relations) maksā 1199 USD gadā.

Un arī tas vēl nav viss. Kā liecina dažādu domēnu pieredze, ja cena ir pārāk zema, tad domēna vārdus sareģistrē domēna vārdu sagrābēji (domainers), kas pēc tam interesentiem tos pārdod par krietni lielākām summām. Tas lielā mērā devalvē domēna vērtību, jo tas zaudē savu pievilcību nopietnu lietotāju vidū, kā rezultātā domēnā netiek veidots vērtīgs saturs: mājaslapas, e-pasti u.c. Savukārt, nesamērīgi augstas cenas, kas neatbilst domēna vērtībai, noteikšana, kavē domēna augšanu un attīstību.

Vai cilvēki vienmēr dzenas pēc zemākās cenas?

Reģistratūras konkurē savā starpā, un nebūt ne vienmēr uzvar tas, kurš piedāvā lētāko cenu. Piemēram, viena no reģistratūrām, kas piedāvā domēna vārdu reģistrēšanu domēnā .lv, par domēna vārda pirmreizējo reģistrāciju prasa 35,00 eiro, t.i., būtiski vairāk nekā pats reģistrs un daudzas reģistratūras. No otras puses pastāv arī cits modelis – domēna vārdi bez maksas. Tādu modeli var izvēlēties reģistratūra, kas, piemēram, piedāvā izvietot pie sevis mājaslapu uz gadu un saņemt domēna vārdu par velti. Kā jau rakstījām iepriekš, lielai daļai reģistratūru domēna vārdu reģistrācija ir tikai papildpakalpojums klāt pie pamatbiznesa paketes.

Taču ir arī domēni, kuros pats reģistra turētājs piedāvā domēna vārdu reģistrāciju bez maksas, kā, piemēram, Tokelau valsts koda domēnā .tk. Tokelau ir maza saliņa Klusajā okeānā ar kopējo iedzīvotāju skaitu ap 1400. Domēnā .tk reģistrēti vairāk nekā 20 miljoni domēna vārdu. Līdzekļi domēna uzturēšanai tiek iegūti:

• Monetizējot datu plūsmu uz otrreizējā tirgus domēniem,
  
• Pārdodot vērtīgākos domēna vārdus par augstāku maksu.
  

Te gan jājautā:

• Vai esat redzējuši daudz saturīgu mājaslapu ar paplašinājumu .tk?
  
• Vai jūs vēlētos, lai jūsu uzņēmumu asociētu ar bezmaksas domēnu, kurā ir daudz spamotāju (mēstuļotāju) un ļaunatūras izplatītāju?
  

Lai gan .tk reģistra turētājs aktīvi cīnās pret šādām nevēlamām parādībām, savu tēlu nospodrināt viņiem nav izdevies joprojām.

Izvēloties reģistratūru, lietotāji skatās ne tikai uz cenu, bet arī uz piedāvāto pakalpojumu klāstu, klientu apkalpošanas kvalitāti, piemēram, vai ir iespējams saņemt konsultācijas pa e-pastu vai tālruni, iespēju ātri un ērti pieteikt izmaiņas, drošumu utt.

Eiropas valstu pieredze

Eiropas reģions nenoliedzami ir pasaules valstu augstākā līmeņa domēnu industrijas līderis. Tā kā tas ir Latvijai ļoti tuvs reģions, tad ir vērts aplūkot sīkāk Eiropas valstu pieredzi savu valsts kodu domēna vārdu tirgus organizēšanā un maksas par savas valsts domēna vārdiem noteikšanā.

Kā jau minējām, domēna vārdu reģistrāciju var piedāvāt:

• tikai reģistra turētājs – domēna vārdus iespējams piereģistrēt tikai pa tiešo pie reģistra turētāja,
  
• tikai reģistratūras – domēna vārdus iespējams piereģistrēt tikai caur reģistratūru tīklu, bet reģistra turētājs reģistrācijas pakalpojumus nesniedz (.eu, .ee…);
  
• gan pie reģistra turētāja, gan caur reģistratūrām (.lv, .is, .bg…).
  

Lai gūtu ieskatu par domēna vārdu reģistrēšanas izmaksām dažādās valstīs, zemāk ir apkopota informācija par dažām Eiropas Savienības valstīm (stāvoklis uz 2024.gadu) (CENTR dati), kurās reģistra turētāji piedāvā tiešās reģistrācijas uz gadu. Šajās tabulās visas cenas ir bez PVN un ir pārvērstas eiro valūtā. Jāņem vērā, ka šīs cenas visdrīzāk būs lielākas, nekā reģistratūru piedāvātās.

Protams, nav jau vienmēr jāizvēlas reģistrēt domēna vārdu pa tiešo pie reģistra turētāja. Iespējams, ka prātīgāk ir izvēlēties kādu no reģistratūrām, kuras piedāvātā cena, pakalpojumu loks un apkalpošanas līmenis atbilst jūsu vēlmēm un vajadzībām.

Tomēr, ja galvenais mērķis, reģistrējot domēna vārdu, ir ietaupīt, tad būtiski izvērtēt sev tīkamo risinājumu un rūpīgi izpētīt tirgus piedāvājumu un līgumu nosacījumus, lai nerastos vilšanās.